Latvijas Tautas frontes

Remtes atbalsta grupa

1988. gada 22. novembrī nodibināja LTF Remtes atbalsta grupu, kurā iestājās 51 biedrs. Par grupas vadītāju ievēlēja Valtrauti Osi, grupas vietnieci Birutu Vālodzi, sekretāri Melitu Volfu. Grupas mērķis bija rosināt tautas atmodu un piedalīties ar to saistītās aktivitātes.

1988. gada 18. novembrī pirmoreiz pastāvot padomju varai Remtes centrā pie skolas pacēla sarkanbaltsarkano karogu. Koristi dziedāja Latvijas Republikas himnu „Dievs, svētī Latviju”. Karogu pacēla bijušai leģionārs Laimonis Raļļa.

1988. gada 23. decembrī pirmoreiz pēc II Pasaules kara Remtes kultūras namā notika Ziemassvētku vakars, ko organizēja LTF Remtes atbalsta grupas valde. Svētkos piedalījās visas remtenieku paaudzes. Svētkus ievadīja ķekatnieki, kuru izdarībām režisors bija kultūras nama direktors Gunārs Žulpa. Kora dalībnieku rosināti visi dziedāja Ziemassvētku dziesmas.

1989. gada 12. martā piedalījās Rīgā manifestācijā ar lozungu „Latvijas nav guberņa, ģenerālgubernatori mums nav vajadzīgi!”.

1989. gadā atmiņu vakarā „Vecās likteņdzirnas mūsu mūžu maļ...” tikās represētie Remtes iedzīvotāji, lai dalītos savās sāpēs un atmiņās. No Remtes pagasta 1949. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā tika izvesta 21 ģimene, kopā 57 cilvēki, no tiem 17 bērni.

1989. gadā remtenieki svinēja Līgo svētkus Remtes parkā. Svētku scenāriju veidojas Tautas Frontes valdes loceklis Gunārs Žulpa. Svētkus vadīja Līga Robaka un Jānis Plaudis.

1989. gadā TF Remtes atbalsta grupa sarīkoja 3 talkas parkā un Parka dienu. Galvenā organizatore bija Valtrauta Ose. Rosināja ezera aizsardzību un baznīcas atjaunošanu. Smuku parku regulāri kopa Laimonis Raļļa.

1989. gadā aktīvi vāca parakstus, ka atzīst sevi par Latvijas Republikas pilsoņiem. Aktīvi parakstu vākšanā darbojās Ilze Pupila.

1989. gadā piedalījās akcijā Baltijas ceļš netālu no Bauskas.

1989. gada 25. augustā „Smukās” atklāja piemiņas plāksni latviešu literatūras klasiķim Jānim Jaunsudrabiņam.

1989. gada 11. novembrī Lāčplēšu dienā plkst. 19:00 virs Remtes pils pacēla Latvijas nacionālo karogu.

1989. gada 18. novembrī 18 iedzīvotāji piedalījās manifestācijā Rīgā Daugavmalā.

1989. gada novembrī atskaišu sapulcē par LTF Remtes atbalsta grupas vadītāju ievēlēja Andri Rutku.

Sarīkojumu un darbu gūzmā netika aizmirsti arī vientuļie pensionāri. Tiem sagatavoja veltes un sveica Ziemassvētkos.

1990. gada 17. novembrī atzīmēja Latvijas Republikas 72. gadadienu.

1990. gadā Remtes centrā atklāja piemiņas akmeni 1941., 1949. gadā represētajiem remteniekiem.

1991. gada 13. janvārī piedalījās manifestācijā Rīgā, pēc tam visu nedēļu sargāja barikādes.

1991. gada 8. maijā piemiņas brīdī Remtes parkā pie leģionāru atdusas vietas notika piemiņas brīdis, kurā pulcējās daudz ļaužu un ciemiņu no visas Latvijas. Piemiņas brīdis tika organizēts sadarbojoties ar Nacionālo Daugavas Vanagu Saldus nodaļas biedriem un viņu vadītāju Laimoni Miezāju.

1993. gada 25. martā piedalījās mītiņā Remtē pie piemiņas akmens 1941., 1949. gadā represētajiem remteniekiem. Runu teica Remtes skolas direktore Vālodze Biruta.

 Pārskats sagatavots pēc Remtes pamatskolas muzeja materiāliem "Remtenieki barikāžu dienā" un "LTF Remtes grupas hronikas".