1988. gads

27.04. – Arkādijas parkā notiek mītiņš pret metro būvi Rīgā, piedalās ap 10 000 cilvēku. Mītiņā piedalās arī Saldus rajona pārstāvji

1988. gada 15. jūlijā Saldus rajona veterinārās laboratorijas klubā vienpadsmit saldenieki dibināja Tautas Frontes iniciatīvas grupu, no kuras vēlāk veidojās Latvijas TF Saldus nodaļa. Šajā sanāksmē tika parakstīts grupas paziņojums: Jānis Rubulis, Guntars Šterns, Tālivaldis Kalniņš, Uldis Briedis, Egils Bluķis, Imants Raļļa, Jānis Vītiņš, Juris Vinklers, Silvija Vītiņa, Ilgars Aluts, Valdemārs Ancītis. Gandrīz vienlaicīgi, 1988. gada 24. jūlijā, arī Saldus rajona Blīdenes ciema 21 pilsonis dibināja Neformālās Tautas Frontes atbalstīšanas grupu.  Minētā grupa vēlāk tika pārdēvēta par Latvijas Tautas Frontes Radikālo apvienību.

Saldenieki aktīvi piedalījušies un atbalstījuši visus lielākos valstī organizētos pasākumus. 20. jūnijā  Saldū atklāta pirmā parakstu vākšanas kampaņa, atbalstot radošo savienību 1. – 2. jūnija plēnuma rezolūcijas.

9. jūlijā Rīgā tiek organizēta manifestācija par nacionālās simbolikas atjaunošanu, kurā piedalās arī Saldus pārstāvji. 

Saldenieki ir dalībnieki starptautiskajā folkloras festivālā „Baltica – 88”, kurš notiek Rīgā 10. – 18. jūlijā.  

15. jūlijā Saldū notiek „Mazās Saldus saules” pirmais koncerts, Saldus rajona mūziķu veltījums Ērika Ķiģeļa piemiņai. Koncertā pirmo reizi tiek pacelts sarkan – balti – sarkanais karogs. 

1988. gada 8. augustā darbu sācis Latvijas Tautas Frontes organizācijas komitejas koordinācijas centrs. Pirmie saldenieki Latvijas Tautas frontes biedra kartes saņēmuši jau 1988. gada septembrī.

17. augustā Latvijas Tautas Frontes Saldus nodaļas organizētā iedzīvotāju sapulce „Druvā”. „Druva” ir arī pirmā LTF Saldus nodaļas darbības un atrašanās vieta.  

TF Saldus un Zirņu nodaļu, (vadītājs Jānis Vītiņš), aktīvisti kopā ar Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustības (LNNK), kustības „Tēvzemei un Brīvībai” biedriem  Oskara Grīga vadībā atjauno Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas vietu „Airītēs”. 

23. augustā Rīgā mītiņš Ribentropa – Molotova pakta atcerei, kurā piedalās arī saldenieki. 

Septembra sākumā Vides Aizsardzības klubs (VAK), TF Saldus rajona nodaļas pārstāvji un Kultūras fonda iniciatīvas grupa atjauno Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņas vietu Saldus pilsētas kapos. Metālkalējs Vilnis Leja restaurē un nomaina metāla sētiņas bojātās daļas.  

1988. gada septembra pirmajā svētdienā pirmo reizi VAK  (Vides Aizsardzības Klubs) aicināja cilvēkus pulcēties pie Baltijas jūras, sadodoties rokās un aizlūdzot par tīru jūru un cilvēku dvēseļu tīrību. 1988. gadā  ap jūru rokās sadevās vairāk kā 300 000 cilvēku, ieskaitot akcijas dalībniekus Igaunijā un Lietuvā. 3. septembrī akcijā par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča likteni, piedalās gan Saldus TF iniciatīvas grupas dalībnieki, gan Blīdenes Radikālās apvienības pārstāvji. 

29.09. – Augstākās Padomes prezidija dekrēts, kas ļauj kultūras un masu pasākumos lietot sarkanbaltsarkano karogu un citu nacionālo simboliku.

7.10. – Tautas manifestācija „Par tiesisku Latviju” Rīgā, Mežaparka estrādē pirms LTF dibināšanas kongresa. Piedalās arī saldenieki, Saldus skolotāju koris „Saldava” un kolhoza Draudzība sieviešu koris 

8.-9. oktobrī – LTF dibināšanas kongress Politiskās izglītības namā. Kongress ievēlē domi 100 cilvēku sastāvā un LTF priekšsēdētāju Daini Īvānu. LTF atbalsta grupās organizējušies 100 000 biedru. Kongresā piedalās arī delegāti no Saldus.

1. LTF Saldus nodaļas konference Saldū, sovhoztehnikuma sporta zālē plkst. 11. LTF Saldus rajona nodaļa tika nodibināta 1988. gada 23. oktobrī, ievēlot par TF Saldus nodaļas valdes priekšsēdētāju Jāni Bērziņu, par viņa vietnieku Igoru Kreišmani, par LTF Domes pārstāvi Romualdu Laurinoviču, un 18 Saldus nodaļas valdes locekļus. Pirmajā valdē ievēlēti: Igors Kreišmanis, Romualds Laurinovičs, Imants Raļļa, Uldis Liepiņš, Tālivaldis Kalniņš, Valdis Anaparts, Valda Deruma, Juris Vinklers, Valentīns Kļava, Valdemārs Ancītis, Ēriks Kasemirs, Ilgars Aluts, Visvaldis Vējš, Jānis Vītiņš, Edvīns Ābuls, Jūlijs Ogoņkovs, Ilgvars Reiss, Aivars Kruskopps, Māra Bērente. Dibināšanas dienā nodaļa apvienoja 1477 biedru, tajā darbojās 56 grupas. LTF Saldus nodaļas atbildīgā sekretāre un arī rajona TF grupu koordinatore - Maija Markevica. Tika izveidotas ekoloģiskā komisija (vadītājs Kreišmanis Igors), tautsaimniecības komisija (vadītājs Tālivaldis Kalniņš), sabiedriski – politiskā komisija (vadītājs Jānis Vītiņš), kultūras komisija (vadītājs Valdis Anaparts), veselīga dzīvesveida, skolu un jaunatnes komisija (vadītājs Imants Raļļa) un revīzijas komisija. Izveido LTF Saldus nodaļas valdes prezidiju, kas vadītu valdes sēdes pārmaiņus: J. Vītiņš, I. Raļļa, V. Anaparts, I. Kreišmanis, T. Kalniņš, R. Laurinovičs, J. Bērziņš. Par LTF Saldus nodaļas kasieri ievēl Silviju Vītiņu.

Pirmie Saldus nodaļas organizētie lielie pasākumi notiek O. Kalpaka piemiņas vietā Airītēs – 1988. gada 11. novembrī, Saldus pilsētas kapos pie Brīvības cīņās kritušo pieminekļa un Blīdenē, šosejas malā pie Blīdenes draudzes, Brīvības cīņu dalībnieku pieminekļa. 

11. novembrī, pirmo reizi kopš Latvijas pirmās brīvvalsts gadiem, pulkveža 

O. Kalpaka piemiņas vietā, atjaunotajās „Airītēs”, notiek plašs pasākums, veltīts Lāčplēša dienai. 1988. gadā vēl nav uzstādīts O. Kalpaka piemineklis. Turpinās līdzekļu vākšana O. Kalpaka pieminekļa atjaunošanai. Pasākumā „Airītēs” vien tiek saziedoti 8691,04 rubļi. 14. novembrī valdes sēdē tiek ziņots par „Airītēs” saziedotiem naudas līdzekļiem. 

18. novembrī 1. maija laukumā Saldū, 17,30 tiek pacelts nacionālais - sarkan-balt- sarkanais karogs.

26. novembrī – manifestācija „Par tiesisku varu un demokratizāciju” Komjaunatnes (11. novembra) krastmalā, vienlaikus arī Igaunijā, Lietuvā, Gruzijā, Armēnijā. 70 000 cilvēku izteica attieksmi pret PSRS Konstitūcijas labojumiem pirms uz Maskavu devās Latvijas AP deputāti. 

Latvijas Tautas Frontes radikālais spārns – Radikālā Apvienība, cieši sadarbojoties ar grupu “Helsinki 86” un LNNK, virzīja un uzturēja ideju par neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu, padomju okupācijas fakta atzīšanu un padomju karaspēka nekavējošu izvešanu no Latvijas. TF Radikālās grupas uzsāka pirmskara Latvijas pilsoņu, viņu pēcteču un kandidātu reģistrāciju.

26. novembrī Saldū notiek LKP Saldus rajona kārtējā konference un vienlaikus arī pirmā LTF Saldus nodaļas demonstrācija.

7. decembrī LTF Saldus nodaļas paplašinātā valdes sēdē pirmo reizi tiek runāts par politiski represētajiem rajona iedzīvotājiem, nepieciešamību viņus apzināt un rīkot kopīgu tikšanos, pieprasījums piedalīties diskusijā ar rajona kara komisariāta virsniekiem

10. – 11. decembrī Latvijas Tautu forums Rīgā, kurā piedalās arī trīs Saldus delegāti: Gundars Venens, Saldus mūzikas skolas direktors, Antans Prazausks, Rubas ciema izpildkomitejas priekšsēdētājs un Valdis Anaparts, Saldus centrālās bibliotēkas vecākais bibliotekārs.  

Pārskats sagatavots pēc LTF Saldus nodaļas dokumentiem:
LTF Saldus rajona nodaļas sēžu protokoli, 1988. gads