Mutvārdu vēstures kolekcija

Tautas Frontes dalībnieku atmiņu pieraksti

Intervija pierakstīta: 2013. gada 9. jūlijā

Intervējamais: Arturs Rūsa, TF Saldus sovhoztehnikuma grupas vadītājs

Latvijas Tautas Frontes Saldus nodaļas dibināšanas iniciatori bijuši Jānis Vītiņš un Imants Raļļa. Pirmajā plašākajā sapulcē, kas notika Druvā, piedalījies arī Arturs Rūsa. A. Rūsa apņēmies nodibināt sovhoztehnikumā TF grupu. Pirmajā sapulcē savāca arī ap 75  rubļu, ko nosūtīja kā ziedojumu 1. kongresa veidošanai. Pirmajā sapulcē apsprieda, kuri brauks uz 1. kongresu. 

7. oktobrī Rīgā Mežaparkā notika manifestācija. Uzvilka Latvijas nacionālo karogu. Arturs Rūsa stāvējis labajā pusē, atceras, ka bijis piespiedies pie priedes, bira asaras. Runāja Dainis Īvāns, runāja arī Latvijas PSR KP pirmais sekretārs Jānis Vagris – bijis stipri satraukts, taisnojies, ka latviešiem neko sliktu nav darījis. Neaizmirstams bijis brīdis, kad aktieris Ēvalds Valters teicis: mana mīļā zemnieku tauta. 

TF Saldus nodaļas vadībā bija J. Vītiņš, I. Raļļa, abi ar politisku domāšanu. Lielās sapulces notika Druvā, priekšsēdētājs J. Bērziņš. Tehnikuma grupa bijusi ap 70 cilvēku liela. 

Pirmajā valdē A. Rūsa nebija, bet darbojās otrajā, kad priekšsēdētājs bija R. Laurinovičs. Pirmos divus gadus Tautas frontei bijusi kāda nozīme. Sākās cenu maiņa, ekonomisks sabrukums, kurā nav bijusi vainīga Tautas Fronte. Tauta tajā vainoja TF, nesaprata patieso stāvokli. TF centrs Rīgā atradās Benjamiņa namā. 

Tika izveidoti posteņi, kur pulcējās cilvēki uz Zvārdes poligona aplenkumu. Tikšanās bija pie Bērzu kantora. Zvārdes poligona aplenkums noticis ap 18. novembri.

Barikāžu laikā A. Rūsa bijis Rīgā slimnīcā. Barikāžu nobeiguma laikā, visus, kuri nebija tik slimi, no slimnīcas izrakstīja. Cilvēki runājuši, ka tik nu kāds atbrauktu pakaļ, ka nenošautu. A. Rūsa ticis autobusā uz Saldu, taču bijis jāsēž autobusā uz kāpnēm, mājās ticis.

Tautas Frontes Saldus nodaļas vadība 1989. – 90. gadā nolēmusi sadarboties ar LR Pilsoņu kongresu, oficiāli neiestājās, taču atbalstīja. Saldū Pilsoņu kongresā darbojās A. Vanadziņš. Tehnikumā pilsoņu apliecības izrakstījis A. Rūsa. To darīja tāpēc, ka nezināja vai Augstākā Padome pieņems pilsonības likumu, tad būtu alternatīva. Vēlāk Pilsoņu kongress kļuva destruktīvs – no tā nāca Tēvzeme un brīvība, LNNK. Vēlāk TF sadalījās un zaudēja vēlēšanās. 

Pēdējie Saldū palika Gunārs Kalvis, Dzirkstīte Leite, A. Rūsa, I. Alutis. Ilgars Alutis ierosināja un nodibināja pirmo pieminekli sarkanā terora upuriem tehnikumā, kuru betonēja tehnikuma audzēkņi.

A. Rūsa teicis runu arī Baltijas ceļā, bija ugunskurs. Arī nākošā gadā brauca turpat, tikai nesadevās rokās. 

Kad nodibināja Zemessardzi, pirmā parāde notika Airītēs, no rajona vadības nebija ieradies neviens.

Augusta puča laikā, no rīta pēc veterinārās klīnikas apkopšanas, A. Rūsa devies uz tehnikuma centru, kur jau sagaidīts ar ziņu, ka mainījusies valdība, ka darbojas jauna komiteja. A. Rūsa devies uz TF Saldus nodaļas centru Striķu ielā 2, Saldū, kur jau sapulcējušies sekretāre B. Salmiņa, I. Raļļa un citi. Nolemj, ka jāraksta protests pret valdības maiņu, tekstu ievietot arī vietējā laikrakstā. Nolemj pēc pāris stundām satikties laikraksta redakcijā. Dzirdējuši, kā runājis Alfrēds Rubiks, kurš solījis, ka Dainim Īvānam būs jāpasēž.

Otrā dienā Brocēnos bijusi zemes dalīšanas komisija, kurā A. Rūsa bijis priekšsēdētājs. Kad nākuši no komisijas sēdes ārā, redzējuši, kā no helikoptera kaisītas lapiņas. Nolemj organizēt mītiņu būvlaukumā – frizētavas laukumā, no rajona padomes neviens nav piedalījies. Edvīns Ābuls uzstājies ar runu, kur teicis, ka ir vairākas iedzīvotāju grupas, kuras ir pret TF, arī skolotāji. Runāts par ģenerālstreika rīkošanu. Pēc mītiņa A. Rūsa devies mājās, kur dzirdējis jau kā krievu raidstacijas ziņojušas par Jeļcinu, pučs bija izgāzies. 

Pēc augusta puča TF Saldus nodaļa turpinājusi darboties. 

TF likvidējās ap 1994. gadu, dibināja kontaktus ar demokrātisko centra partiju (vad. Cālītis) un Saimnieka partiju (vad. Čevers).  

Intervēja: Ilze Haruna