1991. gads

17. janvāra sēdē ierosinājums vākt ziedojumus Lietuvā bojā gājušo ģimenēm. TF Saldus nodaļas biedri iesaistījās barikāžu notikumos Vecrīgā, vāca ziedojumus Lietuvā bojā gājušo ģimenēm. 

Notiek kārtības sargu grupu veidošana, tādas jau izveidotas SCO, „Druvā”, KUK, Lauktehnikā. 24. janvārī izveidotas jau 8 grupas, par kārtības sargu vadītāju ievēl Jāni Miesnieku. Kārtības sargu grupās tiek uzņemti brīvprātīgie, ne vecāki par 30 gadiem. 

Nolemj nesadarboties ar padomju armijas kara komisariātu un neizsniegt jauniesaucamo, 1974. gadā dzimušo sarakstus. 

Februārī sanāksme Kara muzejā. Tiek pieņemta rezolūcija par zemessardzes dibināšanu, otra pret OMONa  darbību Latvijā. Pasākumā tiek pasniegtas balvas rajonu TF nodaļām kā pateicība par dalību 1991. gada janvāra barikādēs, balvu saņem arī TF Saldus rajona nodaļa.

28. februāra sēdē nolemj laikraksta „Saldus Zeme” kontā gada laikā ieskaitīt 1500 rubļu.

7. martā valdes priekšsēdētāju Andri Deklavu nomaina Gunārs Kalvis.

8. aprīlī likumprojekta „Par zemes īpašumu konversiju” apspriešana zemnieku savienībā, uzsvars uz kooperācijas nepieciešamību. Pieprasa jauniesaucamo drošību pret armijas patvaļu, lūdz atļauju iepirkt no Saldus rajona patērētāju biedrības pārtikas preces streikojošo ogļraču atbalstam.

18. aprīlī par TF Saldus nodaļas sekretāri ievēl Aiju Ozoliņu. 

4. LTF kongress VEF kultūras pilī 15. - 17. aprīlī, piedalās arī TF Saldus nodaļas delegāti.

3. jūnijā par TF Saldus nodaļas valdes priekšsēdētāju ievēl Uldi Liģeri.

29. jūnijā tiek izsludināts aicinājums visām katoļu un luterāņu baznīcām noturēt aizlūgumu par tiem, kas apbedīti kapsētās Zvārdes pagastā.

15. jūlijā Saldū ierodas G. Meierovics ar kundzi

Pārliecība par tautas pašaizsardzības organizācijas nepieciešamību radās jau 1991. gada janvārī barikāžu laikā. Līdz ar Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu saasinājās politisko spēku par un pret neatkarību konfrontācija. Sākās uzbrukumi tikko dibinātajiem Latvijas Valsts muitas posteņiem, tika bloķētas valsts iestādes, terorizēti cilvēki. 1991. gada 23. augustā tiek pieņemts likums „Par Latvijas Zemessardzi”, kas noteica, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Jau nākamajā dienā, 24. augustā, pēc likuma pieņemšanas tiek izdota Zemessardzes priekšnieka pirmā pavēle – sākt zemessargu kandidātu reģistrāciju pašvaldību teritorijās. Septembrī sākās Zemessardzes bataljonu formēšana atbilstoši valsts teritoriālajam iedalījumam, nodibināja Zemessardzes štābu. Dažu mēnešu laikā 35 teritoriālajos bataljonos iestājās vairāk nekā 10 000 cilvēku. Zemessardzes galvenie uzdevumi bija piedalīties Latvijas Republikas aizsardzībā, aizsargāt svarīgus valsts, pašvaldības un saimnieciskos objektus, aizsargāt iedzīvotājus un viņu mantu no noziedzīgas rīcības, ja nepieciešams, sniegt palīdzību robežapsardzības spēkiem, policijai un muitas iestādēm, palīdzēt valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī iedzīvotājiem dabas un ekoloģisko katastrofu, stihisko nelaimju, lielu saimniecisko avāriju gadījumos un  to seku likvidācijā. Veicot šos uzdevumus, Zemessardze sadarbojas ar robežapsardzības spēkiem, valsts un pašvaldības iestādēm, policiju un muitas iestādēm. 

Nepietiekami apbruņoti un nepietiekami apmācīti, dažādi ģērbušies pirmajos gados zemessargi darīja visu – sargāja valsts robežu, cīnījās pret kontrabandistiem, ķēra likumpārkāpējus, dzēsa ugunsgrēkus, cīnījās pret plūdiem, bloķēja PSRS karaspēka daļas. 

1991. gada 19. septembra LTF Saldus rajona nodaļas valdes sēdē par Saldus rajona zemessargu bataljona komandieri apstiprināts Imants Raļļa. 

1991. gada decembrī izveidota LTF Saldus nodaļas pašaizsardzības komisija, kas 5. decembrī lūdz ziedot naudu valsts aizsardzības formējumu zemessargu un aizsargu apģērbšanai un apbruņošanai. 

1991. gada 26. oktobrī LTF Saldus nodaļas 5. konference, kurā tiek pieņemts lēmums pieprasīt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei un Ministru padomei –  nekavējoties pieņemt likumu par visa veida padomju okupācijas varas atņemto īpašumu bezierunu atdošanu tās likumīgajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc Latvijas 1937. gadā pieņemtā Civillikuma – privātpersonām un dažādām sabiedriskām, saimnieciskām sabiedrībām, biedrībām, partijām un uzņēmumiem, kam šie īpašumi piederējuši 1940. gada 16. jūnijā, par pilsonības atzīšanu un piešķiršanu visiem Latvijas iedzīvotājiem un to pēcnācējiem. Konferencē nolemj pieprasīt nekavējoties pārtraukt stihisko valsts īpašuma privatizāciju, kas būtībā ir šo īpašumu atklāta izlaupīšana un atgriezt šos privatizētos īpašumus valstij. Konferencē tiek pieņemti lēmumi par jaunu Patērētāju biedrību veidošanu, lai ierobežotu preču deficītu un veicinātu tirdzniecības kārtības uzlabošanu paredzamo brīvo cenu ieviešanas apstākļos, rajona pašvaldībām tiek nosūtīts pieprasījums pārskatīt alkohola ražošanas un tirdzniecības atļauju piešķiršanu.

Prasība nekavējoties uzsākt starpvalstu sarunas ar PSRS par Zvārdes poligona likvidēšanu. Rezolūcija par deokupāciju, pieņemta TF Saldus nodaļas valdes sēdē 14. novembrī, 1991. gadā; Jāpanāk PSRS bruņoto spēku izvešanas uzsākšana 31.12.1991., vienlaikus izslēdzot jaunu PSRS militārpersonu ievešanu Latvijā, lai to nodrošinātu, jāvēršas ANO un NATO, jāuzsāk zemessardzes apbruņošana. 

1991. gada oktobrī LTF Saldus nodaļas darba telpas atradās Striķu ielā 2, otrajā stāvā. 

LTF Saldus nodaļas 29. novembra sēdē nolemts veidot papildus darba komisijas – blokādes komisija ( J. Broks, G. Kalvis, R. Laurinovičs, B. Salmiņa), pašvaldības komisija ( O. Ābelnieks, M. Bērziņš, U. Liģeris), pašaizsardzības komisija ( K. Tilgals, L. Miezājs, I. Aluts ), migrācijas komisija ( V. Leja, A. Gūtmanis), ievēl jauno valdes priekšsēdētāju – Andri Deklavu. Lauku komiteja ( T.Kalniņš, G. Zoltnere, R. Laurinovičs), kārtības sargāšanas komiteja ( L. Miezājs, K. Tilgalis, I. Aluts). Nolemj vākt parakstus pret savienības līgumu.

1991. gada decembrī LTF Saldus nodaļa uzņemas pārņemt savā pārziņā pilsētas karoga uzturēšanu Striķu ielā 3. 

Jau 1991. gada sākumā saņemtas labdarības pakas no Vācijas, kuras sadalītas Saldus rajona lauku iedzīvotājiem un skolām – 732 gb., Saldus pilsētā 403 gb., pārtikas preces, rotaļlietas. Gan pārtikas preces, gan rotaļlietas TF nodaļu vadītāji dalījuši maznodrošinātajiem sava pagasta iedzīvotājiem, Rubas speciālajai skolai, Cieceres un Rubas internātskolām.

Pārskats sagatavots pēc LTF Saldus nodaļas dokumentiem:
LTF Saldus rajona nodaļas sēžu protokoli, 1991. gads
LTF Saldus rajona nodaļas izejošie dokumenti